| Gads | Pasākums |
|---|---|
| 1975. gads | Pirmais portatīvais dators bija IBM 5100, kas izlaists 1975. gada septembrī. Tas svēra 55 mārciņas, kas bija daudz vieglāks un pārnēsājamāks nekā jebkurš cits dators līdz šim. Lai arī pēc mūsdienu standartiem tas nav patiesi klēpjdators, tas pavēra ceļu patiesi portatīvo datoru, ti, klēpjdatoru, attīstībai. |
| 1976. gads | Alans Kajs klēpjdatora ideju nāca klajā 1976. gadā, strādājot Xerox PARC, nodēvējot to par Dynabook. Viņš palīdzēja izstrādāt savas Dynabook prototipu, kas oficiāli tika nosaukts par Xerox Note Taker. |
| 1979. gads | Bils Moggridžs 1979. gadā projektēja GRiD kompasu - tolaik visvairāk pārnēsājamo datoru un tuvāko klēpjdatora piemēru. NASA savā kosmosa atspoles programmā 1980. gadu sākumā izmantoja GRiD kompasu. |
| 1981. gads | 1987. gada aprīlī Ādama Osborna izstrādātais Osborns I bija pirmais patiesi portatīvais dators un tiek atzīts par pirmo īsto klēpjdatoru. Tas svēra 24,5 mārciņas un tam bija 5 collu displejs. |
| 1981. gads | Epson izlaida Epson HX-20 1981. gadā. Tas bija pirmais portatīvais dators ar iebūvētu printeri. |
| 1983. gads | Radio Shack 1983. gadā izlaida portatīvo datoru TRS-80 Model 100 Amerikas Savienotajās Valstīs. Tajā bija LCD, viens no pirmajiem portatīvajiem datoriem ar šo funkciju. TRS-80 Model 100 sākotnēji ražoja Kyocera un pārdeva Japānā, bet vēlāk tiesības tika pārdotas Radio Shack. |
| 1984. gads | Commodore 1984. gadā izlaida Commodore SX-64 - pirmo portatīvo datoru, kas aprīkots ar pilnkrāsu displeju. Tas svēra apmēram 20 mārciņas un tika pārdots par 995 dolāriem. |
| 1986. gads | IBM izlaida savu pirmo klēpjdatoru - PC Convertible - 1986. gadā. Tas svēra 12 mārciņas, padarot to par pirmo klēpjdatoru, kura svars bija 15 mārciņas. |
| 1987. gads | ASV gaisa spēki izdeva RFP (pieprasījuma priekšlikums), kā rezultātā tika iegādāti vairāk nekā 200 000 klēpjdatoru. Līgums par šo klēpjdatoru ražošanu un iegādi tika piešķirts uzņēmumam Zenith Data Systems. Gaisa spēku iegādāšanās tik lielā skaitā klēpjdatoru palīdzēja sagatavot ceļu klēpjdatoru popularitātei. |
| 1987. gads | Hewlett-Packard 1987. gadā izlaida Vectra Portable CS klēpjdatoru. Tas bija viens no pirmajiem klēpjdatoriem, kam bija 3 ½ collu disketes diskdzinis, kas spēja izmantot 1,44 MB disketes. |
| 1988. gads | Savu pirmo klēpjdatoru Compaq izlaida 1988. gadā - Compaq SLT / 286. Tas bija pirmais ar akumulatoru darbināmais klēpjdators, kam bija VGA grafika un iekšējais cietais disks. |
| 1989. gads | Apple izlaida savu pirmo klēpjdatoru - Macintosh Portable - 1989. gada septembrī. Izlaišanas laikā maksājot 6500 USD, tas nepārdeva labi un nebija populārs klēpjdators. |
| 1989. gads | NEC 1989. gadā izlaida NEC UltraLite, kas tika uzskatīts par pirmo piezīmjdatoru stila klēpjdatoru un sver mazāk par 5 mārciņām. |
| 1991. gads | Pēc sava Macintosh portatīvā klēpjdatora kritiena Apple pārstrādāja sava klēpjdatora koncepciju un 1991. gada oktobrī izlaida klēpjdatoru PowerBook līniju. |
| 1992. gads | Microsoft un Intel strādā kopā, lai izstrādātu un atbrīvotu klēpjdatoru APM (uzlabotas enerģijas pārvaldības) specifikāciju. |
| 1992. gads | Olivetti 1992. gadā izstrādāja un izlaida pirmos klēpjdatorus ar skārienpaliktni. |
| 1994. gads | IBM 1994. gadā izlaida ThinkPad 775CD - pirmo klēpjdatoru ar integrētu CD-ROM diskdzini. |
| 2002. gads | Toshiba 2002. gadā izlaida Toshiba Portege 2000 - visplānāko klēpjdatoru, kas tiks izstrādāts tikai ¾ collu biezākajā vietā. Tajā bija arī pirmais 1,8 collu cietais disks klēpjdatorā. |
| 2003. gads | Toshiba 2003. gadā izlaida Toshiba Portege M100, kas ir pirmais klēpjdators, kuram ir plāns DVD-ROM diskdzinis. |
| 2007. gads | ASUS 2007. gada oktobrī izlaida Eee PC 701, kas bija pirmā pieejamā netbook. Tam bija 7 collu ekrāns, Intel Celeron-M procesors un 4 GB SDHC atmiņas disks. |
Datoru vēsture